Mani vīni

Aprīkojums mājas vīna un mājas alus darināšanai

Ērkšķogu vīns

Vīna darināšanas receptes

Kontakttālrunis

+371 29360391

Ēkšķogas pēc savām īpašībām ir vislīdzīgākās vīnogām.  No ērkšķogām var izgatavot izcilus baltvīnus, rozā vīnus un sarkanvīnus.

Ērkšķogas var izmantot vīna darināšanai ne tikai vienas pašas, bet arī kupažētajiem vīniem kā vienu no misas sastāvdaļām.

Ēkšķogu miziņās ir pietiekami daudz miecvielu, tāpēc nav nepieciešams pievienot tanīnus.

Vīna krāsa, atkarībā no misas sagatavošanas metodes var variēt no gaiši rozā līdz tumši sarkanai (sarkanās ērkšķogas) vai gaiša no gaišajām ēkšķogām.

Garšu var mainīt, pievienojot jebkurus citus augļus vai ogas.

Ēkšķogu vīna misu, kā jebkuram ogu vīnam, var sagatavot dažādos veidos.

Pirmais: Var iegūt sulu (tvaicējot vai izspiežot), kurai pievieno ūdeni, cukuru un raugu.

Otrais: Var ogas saspaidīt un saspaidīto masu novieto vēsā vietā uz 7-10 dienām, divreiz dienā apmaisot, lai ogu masa nesāk pelēt. Pēc tam izspiež sulu, kurai pievieno ūdeni, cukuru un raugu. Ar šo paņēmienu iegūstot sulu, saspaidītajām ogām nedrīkst pievienot ne cukuru, ne raugu, ne ūdeni. Var pievienot pektīnu enzīmu sulas labākai atdalīšanai.

Trešais: Saspaidītu ogu masu pārlej ar ūdeni, pievieno cukuru un raugu.

Ceturtais: apvieno otru un trešo veidu, tikai šajā gadījumā pēc 7-10 dienām no ogu masas neizspiež sulu, bet visu ievieto raudzēšanas traukā.

Ērkšķogu vīna (un arī citu ogu vīnu) darināšanai der jebkurš no šiem veidiem. Nav labāku vai sliktāku, taču jāņem vērā, ka dažādos veidos sagatavotais vīns no vienām un tām pašām ogām būs atšķirīgs gan krāsas, gan garšas intensitātes ziņā.

Ogu sastāvs misā— no trešdaļas līdz pusei. Saspaidītām ogām vai sulai pievieno labas kvalitātes dzeramo ūdeni.

Pirms rauga un cukura pievienošanas vajadzētu izmērīt sulas blīvumu, tādējādi nosakot cukura saturu sulā.

Pēc tam tiek pievienots nepieciešamais cukura daudzums. Sausajam vīnam visu cukuru pievieno uzreiz, procesa sākumā, saldajam—pakāpeniski.

Sausais vīns

Sausajam vīnam kopējam cukura daudzumam sulā jābūt robežās no 150 līdz 250g/l sulas, kas nodrošina alkohola saturu vīnā no 8—12%.

Pilnīgākai un ātrākai fermentācijai ieteicams izmantot speciālas rauga barības vielas, kuras var iegādāties manivini.lv.

Vēlams izmantot kvalitatīvus vīna raugus, kuriem neveidojas daudz putu, un kuriem ir zems izdalītā sēra saturs (visi raugi fermentācijas procesā izdala sēru, tāpēc jāizvēlas kvalitatīvi raugi.

Citas būtiskas rauga īpašības: temperatūras tolerance (temperatūras robežas, kurās raugs darbojas), alkohola tolerance (maksimālais alkohola saturs, ko raugs izdala), kā arī nepieciešamība pēc barības vielām. Katrs raugs piešķir vīnam savu neatkārtojamo garšu.

Ieteicamie raugi:

· LALVIN K1-V116, kas paredzēts baltvīniem un rozā vīniem, alkohola tolerance 18%, temperatūras tolerance 10—30 grādi, vidēji ātra fermentācija. Nemaina garšu.

· LALVIN ICV D-47, baltvīna raugs, īpaši piemērots sausajiem vīniem, alkohola tolerance 14%, temperatūras tolerance 15—20 grādi, izceļ raksturīgās garšas.

· Young’s All Purpose White—līdzīgi parametri kā LALVIN K1-V1116;

· Yongs All Purpose Red vai Bordeaux, LALVIN RC212—sarkanvīna raugi sarkanajām ērkšķogām. Izceļ raksturīgās garšas.

· Vinkwik— ātra fermentācija, univesālais raugs

· Hambleton Bard Super Vine Yeast— raugs tiem, kuri nevēlas gaidīt pusgadu līdz fermentācijas beigām. 7 dienu raugs, kas nodrošina ātru un pilnīgu fermentāciju 7 dienās.

Deserta vīns

Deserta vīnu sagatavo līdzīgi, kā sauso vīnu, taču nepieciešams vairāk cukura: 250 līdz 350 grami uz litru sulas. Visu cukuru nepievieno uzreiz, jo pārāk liels cukura saturs var apturēt fermentāciju.

Izmantojamie raugi:

· LALVIN K1-V116, kas paredzēts baltvīniem un rozā vīniem, alkohola tolerance 18%, temperatūras tolerance 10—30 grādi, vidēji ātra fermentācija. Nemaina garšu.

· Young’s Desert/High Alcohol Yeast—raugs baltvīniem vai sarkanvīniem ar augstu alkohola saturu vai deserta vīniem. Nodrošina fermentāciju pat virs 18%.

· Hambleton Bard Super Vine Yeast— raugs tiem, kuri nevēlas gaidīt pusgadu līdz fermentācijas beigām. 7 dienu raugs, kas nodrošina ātru un pilnīgu fermentāciju 7 dienās.

Garšas uzlabošanai, var pievienot rozīnes (rozīnēm jābūt sažuvušām, jo ja tās tādas nav, tad tās ir apstrādātas ar augu eļļu) vai vīnogas.

Vīna dzidrināšana

Vīnam var ļaut nodzidrināties pašam, taču jāņem vērā, ka tas ir ilgs process un ir atkarīgs no izmantotajām  izejvielām. Ērkšķogu vīni parasti nodzidrinās pusgada līdz gada laikā. Slikti nodzidrinās vīni, ja to pagatavošanai izmantoti augļi vai ogas, kuras ir pārgatavojušās. Šajā gadījumā vai arī, ja nepieciešams vīnu nodzidrināt ātrāk, tad var izmantot vīna dzidrinātājus - olas baltumu, želatīnu, bentonītu, speciālos dzidrinātājus. Speciālie dzidrinātāji savā ziņā ir labāki, jo tie nodrošina stabilu rezultātu, nerada piegaršas un pat uzlabo vīna garšu un smaržu.

Vīna uzglabāšana

Vīnu pilda uzglabāšanas traukos pēc pilnas fermentācijas. Vēlama vīna pārbaude ar hidrometru. Blīvumam jābūt zem 1.005 (sausajam vīnam). Dažas dienas pirms uzglabāšanas, nelielu daudzumu vīna vajadzētu ienest siltā telpā un atstāt uz 24 stundām. Ja fermentācijas atsākas, tad var pievienot vīna stabilizētājus: 1 Campdem tablete vai 1g potašas sorbīts uz 4.5l vīna. Ja 24 stundu laikā vīns paliek tumšāks, tad nepieciešams pievienot C vitamīnu: 10g tīra C vitamīna izšķīdiniet 1l ūdens un  1l vīna pievienojiet 1 tējkaroti šķīduma.

Praktiskāka ir vīna uzglabāšana lielāka tilpuma balonos, pudelēs pildot pēc vajadzības.

Vēlams uz vīna baloniem un pudelēm pierakstīt iepildīšanas datumu. Vislabāk vīnu uzglabāt 5l traukos, kuri aprīkoti ar drošības korķiem. Vīnu šādi var uzglabāt līdz 3 gadiem. Vīnu, kurš paredzēts patēriņam līdz 3 gadiem, var uzglabāt pudelēs, kuras aizkorķētas ar speciāliem plastmasas korķiem. Neatkarīgi no tilpuma, vīns jāuzglabā vēsā vietā, lai neatsāktos fermentācija.

Pirms vīna iepildīšanas uzglabāšanas traukos, jāveic to tīrīšana un sterilizācija ar speciāliem līdzekļiem. Vienmēr izmantojiet tikai jaunus korķus, jo lietoti korķi var sabojāt vīnu.

Lielākā daļa baltvīnu ir pilnībā nogatavojušies pēc 12 līdz 18 mēnešiem, sarkanvīni pēc 2 līdz 3 gadiem.

Pirmajā uzglabāšanas gadā notiek trešā fermentācija, kuras laikā vīnā esošā ābolskābe tiek fermentizēta pienskābē. Tādējādi samazinās vīna skābes līmenis un vīnam ir viegli atspirdzinoša garša.