Mani vīni

Aprīkojums mājas vīna un mājas alus darināšanai

Ābolu vīns

Vīna darināšanas receptes

Kontakttālrunis

+371 29360391

Ābolu vīns ir viens no izplatītākajiem mājas vīna veidiem Latvijā, jo āboli satur daudz sulas un tie nav arī dārgi.

Var vīnu darināt no jebkuras šķirnes āboliem, taču vislabāk ir sajaukt dažādu šķirņu ābolus un ja iespējams, pievienot mežābolus.

Labāks vīns sanāk no rudens un ziemas āboliem, jo tie ir aromātiskāki un satur vairāk skābes, kas ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām vīnā, jo aizsargā prêt slimībām un piešķir vīnam garšu.

Pēc pieredzes, ābolu vīns, ja sulai netiek pievienotas citu augšlu vai ogu sulas vislabākais ir svaigs—tas ir pirmajā gadā. Pēc tam ābolu vīnam var būt salīdzinoši neizteiksmīga garša.

Garšu var uzlabot, pievienojot jebkurus citus augļus vai ogas. Ļoti labu garšu nodrošina aroniju vai pīlādžu sulas pievienošana, turklāt šāds vīns arī labāk uzglabājas, jo pīlādži un aronijas satur daudz miecvielu.

Pirms rauga un cukura pievienošanas vajadzētu izmērīt sulas blīvumu, tādējādi nosakot cukura saturu sulā.

Pēc tam tiek pievienots nepieciešamais cukura daudzums. Sausajam vīnam visu cukuru pievieno uzreiz, procesa sākumā, saldajam—pakāpeniski.

Sausais vīns

Sausajam vīnam kopējam cukura daudzumam sulā jābūt robežās no 150 līdz 250g/l sulas, kas nodrošina alkohola saturu vīnā no 8—12%.

Sausajam ābolu vīnam ūdeni nepievieno. Tikai sula, raugs un cukurs.

Pilnīgākai un ātrākai fermentācijai ieteicams izmantot speciālas rauga barības vielas, kuras var iegādāties manivini.lv.

Vēlams izmantot kvalitatīvus vīna raugus, kuriem neveidojas daudz putu, un kuriem ir zems izdalītā sēra saturs (visi raugi fermentācijas procesā izdala sēru, tāpēc jāizvēlas kvalitatīvi raugi.

Citas būtiskas rauga īpašības: temperatūras tolerance (temperatūras robežas, kurās raugs darbojas), alkohola tolerance (maksimālais alkohola saturs, ko raugs izdala), kā arī nepieciešamība pēc barības vielām. Katrs raugs piešķir vīnam savu neatkārtojamo garšu.

Ieteicamie raugi:

· LALVIN K1-V116, kas paredzēts baltvīniem un rozā vīniem, alkohola tolerance 18%, temperatūras tolerance 10—30 grādi, vidēji ātra fermentācija.

· LALVIN EC1118, šampanieša raugs, taču piemērots baltvīniem un sarkanvīniem, alkohola tolerance 18%, temperatūras tolerance 10—35 grādi, nodrošina ātru fermentāciju..

· Young’s All Purpose White—līdzīgi parametri kā LALVIN K1-V1116;

· Hambleton Bard Super Vine Yeast— raugs tiem, kuri nevēlas gaidīt pusgadu līdz fermentācijas beigām. 7 dienu raugs, kas nodrošina ātru un pilnīgu fermentāciju 7 dienās.

Ābolu sidrs

Ābolu sidru pagatavo no ābolu sulas, klāt pievienojot sidra raugu. Cukuru nepievieno vai pievieno ļoti nedaudz.  Ātrākai fermentācijai var pievienot rauga barības vielas.

Sidram vislabāk noder rudens āboli, kuri ir saldi, nedaudz skābi un kuros ir pietiekami daudz tanīnu.  Ja tanīnu daudzums būs nepietiekams, tad var pievienot vīnogu tanīnu, mežābolus vai nedaudz ļoti stipras melnās tējas.

Vispiemērotākie ir kritušie āboli, kuri mazliet ir pastāvējuši uz zemes, pirms sulas spiešanas izgriežot bojātās vietas un jānomazgā.

Pēc nogulšņu noliešanas, sidru pārlej plastmasas pudelēs , alus pudelēs vai šampanieša pudelēs, pirms aizkorķēšanas pievienojot nedaudz cukura. Cukurs nodrošina tālāku fermentāciju un sidrs uzgāzēsies dabiskā veidā.

Ieteicamais raugs: Young’s Cider Yeast.

Deserta vīns

Deserta vīnu sagatavo līdzīgi, kā sauso vīnu, taču nepieciešams vairāk cukura: 250 līdz 350 grami uz litru sulas. Visu cukuru nepievieno uzreiz, jo pārāk liels cukura saturs var apturēt fermentāciju.

Izmantojamie raugi:

· LALVIN EC1118, šampanieša raugs, taču piemērots baltvīniem un sarkanvīniem, alkohola tolerance 18%, temperatūras tolerance 10—35 grādi, nodrošina ātru fermentāciju.

· Young’s Desert/High Alcohol Yeast—raugs baltvīniem vai sarkanvīniem ar augstu alkohola saturu vai deserta vīniem. Nodrošina fermentāciju pat virs 18%.

· Hambleton Bard Super Vine Yeast— raugs tiem, kuri nevēlas gaidīt pusgadu līdz fermentācijas beigām. 7 dienu raugs, kas nodrošina ātru un pilnīgu fermentāciju 7 dienās.

Garšas uzlabošanai, ābolu sulu var sajaukt ar bumbieru sulu attiecībā 2:1, kā arī pievienot rozīnes (rozīnēm jābūt sažuvušām, jo ja tās tādas nav, tad tās ir apstrādātas ar augu eļļu) vai vīnogas.

Vislabākie deserta vīnam ir ķritušie rudens āboli, kuri vairākas dienas pastāvējuši uz zemes.

Vīna dzidrināšana

Vīnam var ļaut nodzidrināties pašam, taču jāņem vērā, ka tas ir ilgs process un ir atkarīgs no izmantotajām  izejvielām. Ābolu un bumbieru vīni parasti nodzidrinās pusgada laikā, mazliet ilgāk - vīni, kas izgatavoti no ogām. Slikti nodzidrinās vīni, ja to pagatavošanai izmantoti augļi vai ogas, kuras ir pārgatavojušās. Šajā gadījumā vai arī, ja nepieciešams vīnu nodzidrināt ātrāk, tad var izmantot vīna dzidrinātājus - olas baltumu, želatīnu, bentonītu, speciālos dzidrinātājus. Speciālie dzidrinātāji savā ziņā ir labāki, jo tie nodrošina stabilu rezultātu, nerada piegaršas un pat uzlabo vīna garšu un smaržu.

Vīna uzglabāšana

Vīnu pilda uzglabāšanas traukos pēc pilnas fermentācijas. Vēlama vīna pārbaude ar hidrometru. Blīvumam jābūt zem 1.005. Dažas dienas pirms uzglabāšanas, nelielu daudzumu vīna vajadzētu ienest siltā telpā un atstāt uz 24 stundām. Ja fermentācijas atsākas, tad var pievienot vīna stabilizētājus: 1 Campdem tablete vai 1g potašas sorbīts uz 4.5l vīna. Ja 24 stundu laikā vīns paliek tumšāks, tad nepieciešams pievienot C vitamīnu: 10g tīra C vitamīna izšķīdiniet 1l ūdens un  1l vīna pievienojiet 1 tējkaroti šķīduma.

Praktiskāka ir vīna uzglabāšana lielāka tilpuma balonos, pudelēs pildot pēc vajadzības.

Vēlams uz vīna baloniem un pudelēm pierakstīt iepildīšanas datumu. Vislabāk vīnu uzglabāt 5l traukos, kuri aprīkoti ar drošības korķiem. Vīnu šādi var uzglabāt līdz 3 gadiem. Vīnu, kurš paredzēts patēriņam līdz 3 gadiem, var uzglabāt pudelēs, kuras aizkorķētas ar speciāliem plastmasas korķiem. Neatkarīgi no tilpuma, vīns jāuzglabā vēsā vietā, lai neatsāktos fermentācija.

Pirms vīna iepildīšanas uzglabāšanas traukos, jāveic to tīrīšana un sterilizācija ar speciāliem līdzekļiem. Vienmēr izmantojiet tikai jaunus korķus, jo lietoti korķi var sabojāt vīnu.

Lielākā daļa baltvīnu ir pilnībā nogatavojušies pēc 12 līdz 18 mēnešiem, sarkanvīni pēc 2 līdz 3 gadiem.

Pirmajā uzglabāšanas gadā notiek trešā fermentācija, kuras laikā ābolskābe tiek fermentizēta pienskābē. Tādējādi samazinās vīna skābes līmenis un vīnam ir viegli atspirdzinoša garša.